ir cilvēki un ir cilvēki…
vieni, nešauboties un drosmīgi iet uz priekšu, lai realizētu nejauši tapušu ideju, otri apsēžas virtuvē uz ķeblīša un skumji sūrojas par dzīves netaisnību pret viņiem, ka, lūk, tā dzīve - maita tāda, nedara nekā no tā, ko šamiem gribās…

ir dzejnieki un ir dzejnieki…
vieni raxta par ābeļziediem, krītošām zvaigznēm un lietus lāsēm, otri raxta par liesmu krūtīs un haosu galvā, nebaidoties atzīties ne paši sev, ne citiem, ka viņi ir tikai cilvēki - dažreiz vairāk, dažreiz mazāk….

visiem ir tiesības būt tādiem kādi viņi ir.
bet man vairāk patīk tādi kā Inguna Būmane-Lūse, kuras divus dzejoļus (absolūti fantastiski nereāli spēcīga un dzīves īstenībai atbilstoša dzeja!!!) es te zemāk jums iepublicēšu…

un tagad, mīļie bērniņi, sadosimies rociņās un draudzīgi palūgsim Pērkontēvu, lai viņs uzgāž mums virsū pamatīgu sēņu lietu visas nakts garumā..

pusotru stundu ilgas nesteidzīgas pastaigas laikā ievākt ap 10 litri apšu beku, gaileņu un sviesteņu (ir arī viena baravika!), nav nemaz tik slikti…
a principā es bi izgājusi līdz mežam tikai brokastīm kaut ko ievākt..

Dr. Mr. Ķeļa sastādītā spravka par mani ieniegšanai visur un visiem pēc un bez pieprasījuma